Apskatīt Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte izejas kodu

← Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte

Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ:

Your IP address is in a range that has been blocked on all Wikimedia Foundation wikis.

The block was made by ‪AntiCompositeNumber‬. The reason given is Open proxy/Webhost: Visit the FAQ if you are affected .

Start of block: 2022. gada 18. augusts, plkst. 15.55
Expiry of block: 2025. gada 18. marts, plkst. 15.55

Your current IP address is 44.200.114.141. The blocked range is 44.200.0.0/16.

Lūdzu, iekļauj šo informāciju visos turpmākajos pieprasījumos. If you believe you were blocked by mistake, you can find additional information and instructions in the No open proxies global policy.

Otherwise, to discuss the block please post a request for review on Meta-Wiki. You could also send an email to the stewards VRT queue at stewards@wikimedia.org including all above details.

Tu vari apskatīt un nokopēt šīs lapas vikitekstu.

{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|200px]]
| caption           = Pašreizējais stāvoklis Dienvidukrainas frontē 
| date              = {{dat|2014|2|20|N}} — pašlaik
| place             = {{UKR}}
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{flag|Ukraina}}
| combatant2        = {{flag|Krievija}} 
| commander1        = {{flaga|Ukraine}} [[Volodimirs Zelenskis]] <small>(2019—pašlaik)</small><br />
{{flaga|Ukraine}} [[Petro Porošenko]] <small>(2014—2019)</small><br />
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Turčinovs]] <small>(2014)</small><br />
| commander2        = {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Putins]]
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| casualties3       = 
}}

'''Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte''' ir [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas un Ukrainas kara]] militāro operāciju zona, kas ietver [[Ukraina]]s dienvidu daļu.

== Krimas okupācija (2014) ==
{{Pamatraksts|Krimas okupācija}}

28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas republikā. 1. martā Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] vērsās pie [[Krievijas Valsts dome]]s ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā</ref>

Pēc šī lēmuma pieņemšanas Krimā ieradās 15 tūkstoši krievu karavīru. Krimas valdības vadītāja vietnieks Rustams Temirgalijevs apgalvoja, ka „visi Krimas teritorijā esošie Ukrainas Bruņotie spēki, visas armijas daļas ir bloķētas. Daļa no viņiem ir atbruņoti un liela daļa šodien pārgāja Krimas iedzīvotāju pusē.”<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/tukstotis-brunotu-cilveku-aplenkusi-ukrainas-robezsardzi-krima/639650 Tūkstotis bruņotu cilvēku aplenkuši Ukrainas robežsardzi Krimā] LETA/BNS/Apollo, 2014. gada 28. februārī</ref>

4. martā Kremlī notikušajā preses konferencē Vladimirs Putins noliedza, ka Ukrainas armijas bāzes ir ielenkuši Krievijas karavīri, jo tās it kā esot prokrieviskas „pašaizsardzības vienības” un civiliedzīvotāji.<ref name="delfi.lv">[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-speka-pielietosana-ukraina-bus-tikai-pedejais-lidzeklis.d?id=44269653 Putins: Spēka pielietošana Ukrainā būs tikai 'pēdējais līdzeklis'] DELFI 2014. gada 4. martā</ref>
11. martā Krimas Augstākā Rada pieņēma „Deklarāciju par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas neatkarību”. Deklarācijā minēts, ka „Krimas republika kā neatkarīga un suverēna valsts lūgs Krievijas Federāciju to pievienot”, ja referendumā tiks izlemts par pievienošanos Krievijai.<ref>[http://www.leta.lv/home/important/BC505AF0-A6F9-4CC0-9480-01335FF73828/ Krimas parlaments pasludina neatkarību no Ukrainas]{{Novecojusi saite}} LETA, AFP 2014. gada 11. martā</ref>

16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par „atkalapvienošanos ar Krieviju” nobalsoja 96,47% referenduma dalībnieku Krimas Autonomajā Republikā un 96,59% Sevastopolē. Vēlēšanās nepiedalījās 16,9% Krimas Autonomās Republikas un 10,5% Sevastopoles balsstiesīgo vēlētāju.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju] DELFI, 2014. gada 17. martā</ref>

=== 2022. un 2023. gada ofensīvas ===
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}}

==== Krievijas uzbrukums ====
[[Attēls:Hegoaldeko Ukrainako erasoaldia (martxoak 22).png|thumb|250px|Stāvoklis Dienvidukrainas frontē pēc Krievijas ofensīvas 2022. gada 22. martā.]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> 
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā.
Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta Hersonas pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref>
26. februārī Krievijas karakuģi no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “''[[Kaļibr]]''”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās riņķa aizsardzībai.
<ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref>

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Hersonas apgabals|Hersonas]], [[Odesas apgabals|Odesas]] un [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabalos]].<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref>
Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/>
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles kaujas (2022)|Mariupoles]] apkārtnē. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.

1. marta naktī gaisa triecienus piedzīvoja Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka atkārtotu uzbrukumu Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref>
2. martā Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref>
Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref>

4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors [[Rafaels Grossi]] vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 
NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref>

5. martā Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref>
Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/>
6. martā aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinājās pārtikas krājumi.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref>

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem, bet [[Ukrainas valdība]] noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref>
Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/>
8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref>

9. martā humānās palīdzības koridori bija atvērti no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]].<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref>

==== Ukrainas pretuzbrukums 2022. gadā ====
[[Attēls:2022 Kherson Counteroffensive.png|thumb|Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā.]]
10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref>
Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref>
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref>
19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref>

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref>
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref>

29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref>
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref>
Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> 19. oktobrī Hersonas kolaborantu vadība paziņoja, ka Ukrainas spēki gatavojot masveidīgu pilsētas apšaudi ar raķetēm, turklāt uzbrukums tiekot plānots arī pa [[Kahovkas hidroelektrostacija]]s dambi. Tieši šī iemesla dēļ esot nepieciešama civiliedzīvotāju evakuācija, kā arī visu varas iestāžu pārcelšana uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupantu-administracija-atkapjas-no-hersonas-pilsetas-liek-evakueties-ari-civiliedzivotajiem.a478688/ Okupantu administrācija atkāpjas no Hersonas pilsētas, liek evakuēties arī civiliedzīvotājiem] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref>

9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot Antonivkas tiltu pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus. 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref>
12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.

==== Ukrainas pretuzbrukums 2023. gadā ====
10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki dienvidu frontē sāka pretuzbrukumu divos frontes sektorosː pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s un pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref>

12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki virzījās uz priekšu [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref>
21. jūnijā Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekt karaspēka virzība uz priekšu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref>

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības ministrija ziņoja, ka Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles un Berdjanskas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref>
22. jūnijā prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref>
30. jūnijā kļuva zināms, ka Krievijas okupācijas spēki pamazām atstāja AES teritoriju, arī darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref>
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]

Šajā lapā izmantotās veidnes:

Veidne:Atsauces (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Bez0 (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Category handler (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Dat (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Diena.mēnesis (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Diena.mēnesis-saite (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Diena.mēnesis nbsp (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Flag (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Flaga (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Karogs (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Menesis-nom (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Militāras sadursmes infokaste (labot)
Veidne:Mēnesis-locījumā (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Novecojusi saite (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Pamatraksts (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Tīmekļa atsauce (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:UKR (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Valsts dati Krievija (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Valsts dati Ukraina (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Valsts dati Ukraine (labot)
Veidne:Valsts flaga2 (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Valsts karogs2 (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Arguments (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler/blacklist (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler/config (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler/data (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler/shared (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Citation/CS1 (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Citation/CS1/Configuration (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Citation/CS1/Date validation (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Citation/CS1/Whitelist (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:InfoboxImage (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Infobox military conflict (labot)
Modulis:Infobox military conflict/styles.css (labot)
Modulis:Namespace detect/config (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Namespace detect/data (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:No globals (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:WPMILHIST Infobox style (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Yesno (aplūkot kodu) (autopatroller protected)

Atgriezties: Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte.

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/wiki/Krievijas—Ukrainas_kara_dienvidu_fronte"