levatus
Latin
[edit]Etymology 1
[edit]Perfect passive participle of levō (“lift, raise”).
Participle
[edit]levātus (feminine levāta, neuter levātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | levātus | levāta | levātum | levātī | levātae | levāta | |
| genitive | levātī | levātae | levātī | levātōrum | levātārum | levātōrum | |
| dative | levātō | levātae | levātō | levātīs | |||
| accusative | levātum | levātam | levātum | levātōs | levātās | levāta | |
| ablative | levātō | levātā | levātō | levātīs | |||
| vocative | levāte | levāta | levātum | levātī | levātae | levāta | |
Derived terms
[edit]Descendants
[edit]Vulgar Latin: *levitum (see there for further descendants)
Etymology 2
[edit]Perfect passive participle of lēvō (“smooth, polish”).
Participle
[edit]lēvātus (feminine lēvāta, neuter lēvātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | lēvātus | lēvāta | lēvātum | lēvātī | lēvātae | lēvāta | |
| genitive | lēvātī | lēvātae | lēvātī | lēvātōrum | lēvātārum | lēvātōrum | |
| dative | lēvātō | lēvātae | lēvātō | lēvātīs | |||
| accusative | lēvātum | lēvātam | lēvātum | lēvātōs | lēvātās | lēvāta | |
| ablative | lēvātō | lēvātā | lēvātō | lēvātīs | |||
| vocative | lēvāte | lēvāta | lēvātum | lēvātī | lēvātae | lēvāta | |
References
[edit]- “levatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “levatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- levatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.