Alberts Abrahams Maikelsons (Albert Abraham Michelson, 1852. gada 19. decembris — 1931. gada 9. jūnijs) bija Prūsijā (mūsdienu Polijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis. Pazīstams ar gaismas ātruma mērījumiem un Maikelsona-Morleja eksperimentu, par ko 1907. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.[1] Maikelsons bija pirmais amerikānis, kurš saņēma Nobela prēmiju kādā no zinātnēm (1906. gadā Teodors Rūzvelts saņēma Nobela miera prēmiju).
Dzimis ebreju tirgotāju ģimenē Prūsijas mazpilsētā, tomēr, kad Albertam bija tikai divi gadi, ģimene pārcēlās uz ASV. Maikelsons uzauga nelielās kalnraču pilsētiņās Kalifornijā un Nevadā. 1869. gadā prezidents Uliss Grānts ieskaitīja Maikelsonu ASV Kara flotes akadēmija mičmaņu kursā, kuru viņš beidza 1873. gadā, parādot īpašas spējas optikā, siltuma teorijā un klimatoloģijā. Pavadot divus gadus kuģojot, 1875. gadā Maiklesons atgriezās akadēmijā un līdz 1879. gadam šeit pasniedza fiziku un ķīmiju. No 1880. līdz 1882. gadam mācījās Berlīnē un Parīzē.
Jau 1877. gadā mēģināja veikt pirmo gaismas ātruma eksperimentu. 1881. gadā demobilizējās no flotes un kļuva par fizikas profesoru Keisa Vesternrezervas universitātē (toreiz Lietišķo zinātņu skola), Klīvlendā, kur 1887. gadā kopā ar Edvardu Morleju veica Maikelsona-Morleja eksperimentu, kas it kā pierādīja ētera neesamību. 1889. gadā kļuva par profesoru Klārka Universitātē Vusterā, Masačūsetsā, bet 1892. gadā — Čikāgas Universitātē.
|
|---|
| | 1901—1925 | |
|---|
| | 1926—1950 | |
|---|
| | 1951—1975 | |
|---|
| | 1976—2000 | |
|---|
| | 2001—pašlaik | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alberts Maikelsons.