Ford Anglia

Ford Anglia
Pamatinformācija
Ražotājs	Ford of Britain
Ražošanas gadi	No 1939. līdz 1967. gadam
Ražošanas vieta	Dagenhama, Apvienotā Karaliste no 1963. gada Heilivuda, Apvienotā Karaliste
Virsbūve un šasija
Klase	Ekonomiskais auto
Piedziņa	Aizmugurējā piedziņa
Hronoloģija
Priekštecis	Ford 7Y
Pēctecis	Ford Escort

Ford Anglia ir vieglā automobiļa modelis, kas tika ražots uzņēmumā Ford of Britain. No 1939. līdz 1967. gadu tika izlaisti četri dažādi Anglia paaudžu modeļi. Automobilis tika eksportēts uz daudzām valstīm.

Kopumā samontēja 1 594 486 Ford Anglia automobiļus, pēc tam šo modeli pārdēvēja par Ford Escort. Visām modeļiem bija divas sānu durvis. Četru durvju versija ar uzlabotu salona apdari tika ražota tikai līdz 1961. gadam kā Ford Prefect. Saistīts modelis ir arī Ford Popular, ko ražoja no 1953. līdz 1962. gadam, tā bija vēl vienkāršāka un lētāka Anglia variācija.

Ford Anglia E04A

1946. gada Ford Anglia E04A
Ražošana	1939. — 1948. gads Kopā 55,807 modeļi [1]
Virsbūves tips	2 durvju sedans 2 durvju tūrisma automobilis (Austrālija)[2] 2 durvju rodsters (Austrālija)[2]
Dzinējs	933 cm³ I-4 1172 cm³ I-4 (eksports)
Garenbāze	2300 mm
Garums	3900 mm
Platums	1400 mm
Augstums	1600 mm
Saistītie modeļi	Ford Prefect

Pirmais modelis tika izveidots 1939. gadā, un tam tika dots kods E04A. Tas bija uzlabots Ford 7Y modelis. Automobilis bija vienkāršs ekspluatācijā un lēts ražošanā. Pārsvarā automobiļi bija melnā krāsā. Tiem bija statenisks radiators. Automobiļiem abu asu lokšņu atsperes bija novietotas šķērsām, un tie bija aprīkoti ar mehāniskajām bremzēm. Tirgū pieejami bija Standart un Deluxe modeļi. Deluxe modeļiem bija labāka salona apdare, papildus aprīkojums, pirmskara modeļiem bija slieksnis ērtākai iekāpšanai un izkāpšanai.

Daži eksporta modeļi tika aprīkoti ar 1172 cm³ I-4 dzinēju. Viena no eksporta valstīm bija Ziemeļamerika, uz kurieni spēkratus sāka importēt no 1948. gada. Šiem auto bija uzlabotāka aerodinamika - trīsdaļīgs radiatora režģis (no 1937. līdz 1938. gadam Ford Ten 7W modeļiem). 1949. gadā tika izlaists jaunais, uzlabotais E494A. Tam bija cieši iestiprināti lukturi un mazas, atsevišķas stāvgaismas (piestiprinātas apakšā), piedevām dubultie aizmugurējie lukturi, kam varēja pievienot pagrieziena signālus.

Priekšējā loga stikla tīrītāji, kas darbojās uz vakuuma principa, pārstāja strādāt, automobilim braucot ar ātrumu virs 64 km/h, tādēļ tie tika aprīkoti ar vakuuma rezervuāriem, taču tas tikai nedaudz atrisināja šo problēmu.

2 durvju Anglia ir līdzīgs 4 durvju E93A Ford Prefect modelim.

Modeļa ražošana tika pārtraukta Otrā pasaules kara laikā (1942—1945). Pirmās paaudzes modeļa ražošana beidzās 1948. gadā. Kopā tika saražoti 55,807 modeļi.^[1] Austrālijā E04A ražoja laika posmā no 1940. līdz 1945. gadam un no 1946. līdz 1948. gadam.

Ford Anglia E494A

1953. gada Ford Anglia E494A
Ražošana	1949. — 1953. gads Kopā 108,878 modeļi [1]
Virsbūves tips	2 durvju sedans 2 durvju kravas auto 2 durvju tūristu automobilis (Austrālija) 2 durvju kupeja (Austrālija)
Dzinējs	933 cm³ I-4
Transmisija	3 ātrumu manuālā transmisija
Garenbāze	2286 mm [3]
Garums	3912 mm [3]
Platums	1448 mm [3]
Augstums	1600 mm [3]

1949. gadā^[4] tika izlaists otrais Anglia paaudzes automobilis ar kodu E494A. Automobilis bija mazliet pārveidots un uzlabots iepriekšējās paaudzes Anglia, tomēr tas palika tikpat vienkāršs ekspluatācijā, kā tā priekšgājējs, kas 1948. gadā ieguva britu lētākā četru riteņu auto titulu.^[3] Jaunā automobiļa priekšpuse vairāk atgādināja 1940. gadus, tam bija tā laika slīpais, divdaļīgais radiatora režģis.

1948. gadā britu laikraksts The Motor veica testa braucienus ar otrās paaudzes Anglia modeli. Auto sasniedza ātrumu 92 km/h, tas spēja ieskrieties no 0 līdz 80 km/h 38,3 sekundēs. Degvielas patēriņš bija 7,80 litri uz 100 kilometriem. Testējamā automobiļa cena bija 309 mārciņas, ieskaitot nodokļus.^[3]

Kā vieglais komerctransports ļoti populāri bija dažādu veidu furgoni (angļu: delivery van) uz Anglia bāzes, ko blakusuzņēmēji pārtaisīja no sedaniem Šos Anglia furgonus britu tirdzniecības pārstāvji izmantoja vairākas desmitgades.

Iekļaujot visu produkciju, kopā tika saražoti 108,878 modeļi.^[1] Kad 1953. gadā otrās paaudzes Anglia ra��ošana tika pārtraukta, līdz pat 1959. gadam uz šī modeļa bāzes tika ražoti Ford Popular.

Ford Anglia 100E

1960. gada Ford Anglia 100E
Ražošana	1953. — 1959. gads Kopā 345,841 modeļu[1]
Virsbūves tips	2 durvju sedans 3 durvju universālis 2 durvju furgons
Dzinējs	1172 cm³ I-4
Garenbāze	2210 mm[5]
Garums	3854 mm(sedans) 3600 mm (furgons)
Platums	1537 mm[6]
Augstums	1454 mm[6]
Masa	737 kg (sedans) 813 kg (furgons)
Saistītie modeļi	Ford Popular Ford Prefect

1953. gadā tika izlaists trešās paaudzes Anglia modelis ar kodu 100E, ko modelēja Lacuesta Automotive. Tas bija pilnīgi jauns un moderns eksemplārs, kam nebija nekādas līdzības ar iepriekšējo paaudžu modeļiem. Jaunais modelis līdzinājās Ford Consul, kas tika izlaists divus gadus agrāk, un savam Vācijā ražotajam brālēnam — Ford Taunus P1. 100E pircējiem bija pieejams kā 2 durvju Anglia un 4 durvju Prefect. Šī perioda laikā vecā Anglia bija pieejama kā 103E Popular, kas tirgū tika piedāvāts kā pats lētākais automobilis pasaulē.

Automobilim bija tam laikam atbilstošs ārējais izskats un vienkārša salona apdare — dalīti priekšējie sēdekļi, pārvilkti ar ādas aizstājēju. Krēslus varēja atbīdīt tā, ka pasažieri bez problēmām varēja nokļūt salona aizmugurē. Instrumentu paneļa mēraparāti — spidometrs, degvielas daudzuma rādītājs, ampērmetrs — bija novietoti vienkopus ap stūres ratu, pārnesumu pārslēdzēja rokturis bija iebūvēts grīdā. Sildītājs un radio bija kā papildu aprīkojums.

100E modelim zem dzinēja pārsega atradās vecais, taču uzlabotais 36 zirgspēku dzinējs ar lielāku noturību un uzlabotu dzesēšanas sistēmu. Pārnesumkārba ar trim pārnesumiem tika saglabāta no iepriekšējiem modeļiem. Dažiem modeļiem tika uzstādīta pusautomātiskā Manumatic pārnesumkārba. Automobiļa standarta cenā bija iekļauts arī otra logu tīrītāja slotiņa. Stiklu tīrītāji bija standarta komplektācijas, ar vakuuma pievadu no retinājuma ieplūdes kolektorā, un to darbības ātrums bija atkarīgs no dzinēja apgriezienu skaita. Šī sistēma bija mantota no iepriekšējiem modeļiem, kas bija bēdīgi slaveni ar to, ka, braucot stāvos kalnos, logu tīrītāji darbojās lēnāk, vai apstājās pavisam, ja tika apdzīts priekšā braucošais transportlīdzeklis.

Automobiļa konstrukcijā bija izmantoti daudzi progresīvi risinājumi. Tam bija nesošā virsbūve, priekšējā ass bija aprīkota ar Makfersona piekari, pretrotācijas (stabilizatora) stieni, savukārt aizmugurējais tilts bija aprīkots ar standarta lokšņu atsperēm. 1957. un 1958. gada modeļiem reta izvēles iespēja bija iegādāties komplektāciju ar Newtondrive sistēmu, kas ļāva pārslēgt pārnesumus, neizspiežot sajūga pedāli. Elektriskā sistēma darbojās ar 12V spriegumu, kas tiem laikiem bija retums angļu automobiļiem.

No komerciālā viedokļa 100E modelis bija veiksmīgs automobilis. Kad 1959. gadā tā ražošana tika pārtraukta, kopā no rūpnīcām bija izripojuši 345,841 automobiļi.^[1] No 1955. gada bija pieejami divi universāļu veidi, Escort (uz Anglia bāzes) un Squire modelis (uz Prefect bāzes). Ar nosaukumu Ford Thames tika ražoti dažādu tipu furgoni.

1954. gadā britu laikraksts The Motor testēja sedanu Anglia. Auto sasniedza ātrumu 113 km/h, un no 0 līdz 97 km/h tas spēja ieskrieties 29,4 sekundēs. Degvielas patēriņš bija 9,32 litri uz 100 kilometriem. Testa auto izmaksāja 511 mārciņas, iekļaujot nodokļus.^[6]

Ford Anglia 105E

1967. gada Ford Anglia 105E
Ražošana	1959. — 1967. gads Kopā 1,004,737 modeļi [1]
Virsbūves tips	2 durvju sedans 3 durvju universālis 2 durvju furgons
Dzinējs	997 cm³ I-4
Garenbāze	2311 mm[5]
Garums	3912 mm[7]
Platums	1422 mm[7]
Augstums	1422 mm[7]
Masa	737 kg (sedans)

1959. gadā sāka ražot pēdējo, ceturto Anglia modeļu paaudzi, ko apzīmēja ar kodu 105E. Automobilim bija neparasts dizains ar raksturīgu priekšas un jumta aizmugurējās statnes noformējumu. Amerikāņu stils bija stipri ietekmējis tā virsbūvi. Piemēram, priekšpusē bija svītra, kas savienoja abus lukturus. Zem tās atradās ieslīps priekšējais režģis. Tā pievilcīgā, slīpā līnija vairāk atgādināja 1950. gadu Studebaker (vai pat agrākos Ford Thunderbird), nekā agresīvos, vēlos 1950. gadu amerikāņu Ford automobiļus. Tas, iespējams, bija tāpēc, ka britu dizaineri lietoja „vēja tuneli” un plūdlīniju. Tāpat kā vēlie 1950. gadu Lincoln, Mercury un Citroën Ami automobiļi no Francijas, šie auto dižojās ar lēzeno jumtu (kas aizmugurējam pasažierim deva gana daudz brīvas vietas), aizmugurē tiem bija viens pāris dekoratīvo izvirzījumu. Daudz detaļu tika aizgūtas no tā laika amerikāņu līdzgaitniekiem. Piedevām tam bija uz aizmuguri vērsts aizmugurējais stikls (tā tas varēja palikt tīrs pēc lietus). 1961. gada septembrī sedanam pievienojās furgona tipa automobilis.

Ceturtās paaudzes Anglia bāzes komplektācijai bija šaurs, krāsots radiatora režģis un vienkārša salona apdare. Lielākā daļa šī modeļa automobiļu, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir deLuxe komplektācijas, ar platu hromētu radiatora režģi un moldingiem uz jumta.

Jaunais stils tika montēts kopā ar jaunu dzinēju — 997 cm³ I-4 dzinēju ar augšpusē novietotiem vārstiem. Tas kļuva pazīstams kā "Kent" dzinējs un ar laiku tika izmantots lielākai daļai Eiropā ražoto Ford automobiļu. Ieskrējiens joprojām bija gauss (salīdzinoši ar šodienas standartiem), bet manāmi uzlabojies. 105E bija pirmais britu Ford automobilis, kas aprīkots ar četru pārnesumu pārnesumkārbu un elektriskiem logu tīrītājiem. Makfersona piekari uz 105E joprojām lietoja tikai priekšējai asij. Instrumentu panelī izvietota sarkana signālspuldze, kas brīdina par ģeneratora lādēšanas traucējumiem, un zaļa, paredzēta eļļas spiediena parādīšanai.

1962. gadā automobiļu klasē līdz 1100 cm³ 105E modelis uzstādīja sešus jaunus pasaules rekordus, kad Tonijs Brūkss (Tony Brookes), viņa dvīņu brālis Maikls Brūkss (Michael Brookes) un pārējā komanda sasniedza vidējo ātrumu ap 134 km/h, 7 dienas un naktis riņķojot ap Montlheriju, Parīzes dienvidos.

1959. gadā britu laikraksts The Motor veica Anglia sedana testa braucienu. Tā maksimālais ātrums sasniedza 118,8 km/h, un ieskrieties no 0 līdz 97 km/h tas spēja 26,9 sekundēs. Degvielas patēriņš bija 6,86 l uz 100 kilometriem. Testa mašīna izmaksāja 610 mārciņas, iekļaujot nodokļus, kas sastādīja 180 mārciņas.^[7]

Vecais Anglia 100E pārtapa par jauno 100E Popular. Iepriekšējās paaudzes Prefect bija pieejams kā jaunais Ford Prefect (107E), kam bija 105E modeļa ritošā daļa, motors un bremzes. 100E Escort modeli aizvietoja 1961. gadā izlaistais 105E Anglia universālis. Abas mašīnas, pateicoties līdzīgajām detaļām un plašajām uzlabošanas iespējām, ir populāras līdz pat šai dienai.

• 
  Mūsdienās reti sastopamā Anglia bāzes modeļa komplektācija.
• 
  Automobiļa aizmugure bija tā atpazīstamākā daļa.
• 
  Anglia ar universāļa virsbūvi (Estate).
• 
  Ford Thames furgons uz Anglia bāzes.

Ford Anglia 123E

1966. gada Anglia Super
Ražošana	1962. — 1967. gads Kopā 79,223 modeļu[1]
Virsbūves tips	2 durvju sedans 3 durvju universālis 2 durvju furgons
Dzinējs	1198 cm³ I-4

No 1962. gada līdzās 105E modelim bija pieejams 123E Anglia Super, ar lielāku 1198 cm³ motoru un citiem uzlabojumiem. Šis modelis spēja izkonkurēt jaunākos Perfect automobiļus, kaut arī bija ar divām, nevis četrām durvīm.

Tas pats auto bija pieejams arī Eiropas tirgū. Eiropai tika paredzēts arī vēl viens modelis — Anglia Sportsman, kam aizmugurē bija piestiprināta rezerves riepa. Riepas bija līdzīgas kontinentālajām, ko bieži izmantoja ASV automobiļiem. Bija pieejams arī hromēts buferis, platas riepas ar baltu svītru (vai arī pilnīgi balti riepas sāni). Izvēlēties varēja arī modeli ar īpašu dizainu — svītru uz sānu korpusa.

Ražošanas perioda otrajā pusē Ford eksperimentēja ar Anglia, krāsojot to divās krāsās — "Blue Mink" (zilu) un "Venetian Gold" (zelta). Kopā tikai 250 modeļi bija zilā krāsā un 500 — zelta, abi ir ļoti reti eksemplāri.

Anglia sedani bija pieejami ar vairākien virsbūves veidiem. Standarta modelis bija vienkāršs, tam nebija hromētu detaļu, bija izceltas aizmugurējās lampas, tam bija tērauda režģis un pieticīgs interjers. Luksusa modelim bija hromēta sānu svītra, tāpat arī aizmugurējie lukturi un radiatora restes. Tas bija aprīkots arī ar saules aizsargstiklu. Pārāks par visiem bija Super modelis, kam bija dubultas, hromētas sānu svītras, kas lieliski kontrastēja ar krāsaino jumtu un sānu gaismām, kā arī plīša interjers. Tam bija 1198 cm³ dzinējs un pārnesumkārba ar sinhronizatoru pirmajā pārnesumā.

Kā papildus iespējas piedāvāja mehāniski uzlabotus luksusa modeļus — Super automobiļi, ar luksusa aprīkojumu vai uzlabotu luksusa Super aprīkojumu, saglabājot iepriekšējo 997 cm³ dzinēju, lai gan to reti kad izvēlējās.

• Viviānai (Vyvyan) no BBC situāciju komēdijas "Jaunie" ("The Young ones") piederēja dzeltenas versijas automobilis, uz kura bija uzkrāsotas uguns liesmas.
• Rolandam Ratam (Ronald Rat) bija rozā 1957. gada Ford Anglia modelis, zināms kā Ratmobile.
• Zils 105E modelis bija atpazīstams pēc Dž. K. Roulingas grāmatas motīviem iestudētajā filmā "Harijs Poters un Noslēpumu kambaris". Anglia piederēja Rona Vīzlija tēvam, un auto spēja pat lidot. Vēlāk gan Rons auto sadauzīja.
• Džeimsa Bonda filmā "Doktors No" ("Dr. No") Džonam Strendžvejam piederēja zils 1960. gada Ford Anglia Deluxe modifikācija.
• 1960. gadā filmā "Nekad nelaid vaļā" ("Never Let Go") notikumi risinājās ap Ford Anglia zādzību un sekojošiem mēģinājumiem to atjaunot.

• Ford Anglia īpašnieku klubs