Karls Ādolfs Gellerups (dāņu: Karl Adolph Gjellerup; dzimis 1857. gada 2. jūnijā, miris 1919. gada 11. oktobrī)[1][2] bija dāņu rakstnieks, rakstījis dzeju un romānus. Rakstījis arī vācu valodā.[1] Pieder pie Det Moderne Gennembrud grupas.
Gellerupa nozīmīgākie darbi ir romāni: "Ideālists" (1878), "Ģermāņu skolnieks" (1882), "Minna" (1889), "Dzirnavas" (1896).[1] Romāns "Dzirnavas" latviešu valodā ticis izdots ar nosaukumu "Kalna dzirnavas" 1922. gadā.[1] Rakstījis arī drāmas, dzejoļus un literārkritiskus rakstus.[1] Kopā ar tautieti Henriku Pontopidanu 1917. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā. Gellerupam prēmija tikusi piešķirta "par daudzpusīgo un bagāto dzeju".
Studējis teoloģiju, tomēr darvinisma un kritiķa Džordža Brendsa jauno radikālo ideju ietekmē uzskatījis sevi par ateistu.
|
|---|
| | 1901—1925 | |
|---|
| | 1926—1950 | |
|---|
| | 1951—1975 | |
|---|
| | 1976—2000 | |
|---|
| | 2001—pašlaik | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karls Gellerups.