Lodza

Lodza
Lodza;
	pilsēta
Łódź
; Karogs	; Ģerbonis
	Lodza Lodza
	Koordinātas: 51°47′0″N 19°28′0″E / 51.78333°N 19.46667°EKoordinātas: 51°47′0″N 19°28′0″E / 51.78333°N 19.46667°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Lodzas vojevodiste
Apriņķis	pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1423
Platība
• Kopējā	293,25 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	670 642
• blīvums	2 547,8/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.uml.lodz.pl
	Lodza Vikikrātuvē

Lodza (poļu: Łódź) ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistes centrs. Otra lielākā Polijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. No 19. gadsimta pirmās puses līdz 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem liels tekstilrūpniecības centrs. No 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam — sociāldemokrātiskās kustības centrs. Lodzas kinoskola.

Hronoloģija

Lodza pirmo reizi rakstos minēta 1332. gadā, kā ciemats Łodzia, kas pieder Vroclavas arhibīskapam. 1423. gadā Vladislavs II Jagello (lietuviešu - Jogaila) piešķīra Lodzai pilsētas tiesības.

Līdz 18. gadsimtam Lodza bija maza neievērojama pilsētiņa. No 1793. gada notiek Polijas otrā dalīšana un Lodza nokļuva Prūsijas sastāvā. Tā tika pārdēvēta par Lodsch. 1798. gadā pilsēta tika nacionalizēta un vairs nav Kujāvijas arhibīskapa īpašums.

1806. gadā Lodza tika iekļauta Varšavas hercogistes sastāvā. 1815. gadā Lodza nonāca Krievijas sastāvā. 1820. gadā Staņislavs Stašics sāka kampaņu, lai pārvērstu Lodzu par lielu tekstilrūpniecības centru, un aicināja uz šejieni komersantus un speciālistus no visas Eiropas. 1825. gadā Lodzā tika atvērta pirmā kokvilnas rūpnīca. 1839. gadā Lodza kļuva par pirmo pilsētu Krievijā, rūpnīca tika izmantots tvaika dzinējs. No 1823. līdz 1873. gadam katros desmit gados pilsētas iedzīvotāju skaits dubultojās. No 1870. līdz 1890. gadam pilsētā notika industriālās attīstības "ziedu laiki". 1892. gadā pilsētā sākās Lodzas streiks.

1915. gadā pilsētu okupēja Vācijas karaspēks. 1918. gada novembrī vietējie Lodzas iedzīvotāji atbruņoja vācu karavīrus. Pēc 1918. gada Lodza zaudēja vairāk kā 40% no saviem iedzīvotājiem. Rūpniecības attīstība apstājas, jo tika zaudēti lieli noieta tirgi Vācijā un Krievijā.

1939. gada 8. septembrī Lodzu ieņēma vācu karaspēks. Otrā pasaules kara gados Lodzu pārdēvēja par Litzmannstadt. Kara gados pilsēta zaudēja apmēram 420 000 iedzīvotāju, no kuriem apmēram 300 000 bija ebreji. Lielu daļu no rūpnīcu iekārtām izveda uz Vāciju. 1945. gada 18. janvārī Lodzu ieņēma Padomju armija. Līdz 1948. gadam Lodza faktiski bija Polijas galvaspilsēta, jo Varšava bija gandrīz pilnībā izpostīta.