Nesebara

Nesebara
Pilsētas kolāža
Ģerbonis
Nesebara
Koordinātas: 42°39′33″N 27°44′09″E / 42.65917°N 27.73583°E / 42.65917; 27.73583Koordinātas: 42°39′33″N 27°44′09″E / 42.65917°N 27.73583°E / 42.65917; 27.73583
Valsts	Bulgārija
Apgabals	Burgasas apgabals
Apmetne	vismaz 6. gadsimts p.m.ē.
Platība
• Kopējā	31,852 km2
Augstums	30 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
• Pilsētā	13 347
• Aglomerācijā	28 957
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	http://www.nessebarinfo.com/
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Senā Nesebaras pilsēta
Tips	Kultūra
Kritērijs	iii, iv
Iekļauts	1987 (7. sesija)
Aizsardzības nr.	217
Valsts	Bulgārija
Reģions	Eiropa un Ziemeļamerika
Nesebara Vikikrātuvē

Nesebara (bulgāru: Несебър) ir sena pilsēta Bulgārijas austrumos pie Melnās jūras. Pilsētas-muzejs, dēvēta par "Melnās jūras pērli". Senākā pilsētas daļa atrodas uz pussalas, kas ar cietzemi savienota ar šauru strēli. Vasarā tā ir populārs tūrisma objekts, jo tūlīt uz ziemeļiem atrodas kūrortpilsēta Slančevbrjaga (Saulainais krasts). Nesebara 1983. gadā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Senajos laikos pilsēta bija pazīstama kā grieķu kolonija Mesembrija (grieķu: Μεσημβρία). Arī bulgāru valodā pilsētu līdz 1934. gadam sauca par Mesemvriju (bulgāru: Месемврия). Pilsēta attīstījās kā tirdzniecības punkts starp Grieķiju un Trāķiju. Būdama relatīvi neievērojama romiešu laikā, pilsēta atkal uzplauka Bizantijas laikā. Osmaņu impērijas laikā pamazām panīka, līdz 19. gadsimta beigās to izkonkurēja Burgasa.

Vecpilsētā saglabājušās vairāk nekā 40 baznīcas, daudzas no tām drupās. Vecākā no tām ir no 6. gadsimta, bet jaunākā - no 12. gadsimta beigām.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nesebara.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Oficiālā tīmekļa vietne

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bulgārijā Kultūra Bojanas baznīca Ivanovas klinšu baznīcas Madaras jātnieks Rilas klosteris Senā Nesebaras pilsēta Trāķiešu kapenes Kazanlakā Trāķiešu kapenes Sveštaros Daba Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži (Stara Rekas rezervāts) Pirinas nacionālais parks (Vihrens) Srebarnas dabas rezervāts

Šis ar Bulgāriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

1. ↑ https://www.grao.bg/tna/t41nm-15-03-2024_2.txt.