Salo Flors

Salo Flors Salo Flors 1933. gadā Personīgā informācija Dzimis 1908. gada 21. novembrī Horodenka, Galīcija, Austroungārija, tagad Ivanofrankivskas apgabals,Ukraina Miris 1983. gada 18. jūlijā (74 gadi) Maskava, Padomju Savienība, tagad Krievija Pilsonība  Čehoslovākija  PSRS Nodarbošanās šahists

Salo Flors (arī Salomons Flors; krievu: Саломон Михайлович Флор; dzimis 1908. gada 21. novembrī Horodenkā, Galīcijā, Austroungārijā, tagad Ivanofrankivskas apgabals, Ukraina, miris 1983. gada 18. jūlijā Maskavā, Padomju Savienībā) bija vadošais Čehoslovākijas un vēlāk arī Padomju Savienības starptautiskais lielmeistars šahā (1950).

Salo Flors piedzima ebreju daudzbērnu ģimenē Galīcijas pilsētiņā Horodenkā. Viņa vecāki, brāļi un māsas gāja bojā ebreju grautiņa laikā 1916. gadā. No astoņiem bērniem izdzīvoja tikai Salo un viņa vecākais brālis Mozess. Abi bāreņi tika nosūtīti uz Bohēmijas pilsētu Mikulovu, kur viņus izvietoja vietējā bērnu namā. Pēc Čehoslovākijas nodibināšanas brāļus pieņem audzināt Benešovas pilsētas rabīna ģimene.

1924. gadā pēc ģimnāzijas beigšanas pārceļas uz Prāgu, kur strādā vietējā papīra fabrikā. Šajā laikā sākās Flora aizraušanās ar šahu - viņš bieži apmeklē šaha klubu, kur simultānspēles seansā uzvar tādus pazīstamus šahistus kā Rihardu Retī un Rūdolfu Špīlmanu. 1928. gadā Flors uzvar vietējā turnīrā Prāgā, pēc tam piedalās nelielā starptautiskā turnīrā Slovēnijā, kur ierindojās 2. vietā aiz Akibas Rubinšteina. Vienlaicīgi Flors kļūst arī par pazīstamu šaha žurnālistu.

Flora karjeras virsotnes ir trīsdesmito gadu vidus. 1933. un 1936. gadā viņš kļūst par Čehoslovākijas čempionu. Šajā laikā Flors sekmīgi piedalās dažādos Eiropas turnīros - dalīta 1. vieta 1935. gadā Maskavā (kopā ar nākamo pasaules čempionu Mihailu Botviņņiku),^[1] dalīta 1. vieta 1. Ķemeru starptautiskajā turnīrā (kopā ar Vladimiru Petrovu un Semjuelu Reševski),^[2] 1. vieta 2. starptautiskajā Ķemeru - Rīgas starptautiskajā turnīrā 1939. gadā.^[3]

Tāpat Flors lieliski spēlē Čehoslovākijas izlases sastāvā Pasaules šaha olimpiādēs pie pirmā galdiņa. Piecās olimpiādēs viņš izcīna 2 individuālās zelta, un pa vienai individuālai sudraba un bronzas medaļai, kā arī palīdz savai valstij 1931. gadā ieņemt 3. vietu, bet divus gadus vēlāk ierindoties 2. vietā. Viņa kopējais rezultāts 60 punkti no 82 iespējamajiem (73,2%) ir unikāls rādītājs tāda līmeņa turnīriem.

Šie panākumi ļāva Floram noslēgt līgumu par pasaules čempiona nosaukuma izcīņas maču ar Aleksandru Aļehinu, taču Otrā pasaules kara sākums iecerēto pasākumu izjauca. 1938. gadā nacistiskā Vācija sadala un okupē Čehoslovākiju, un Floram nākas pamest ierasto vidi.

1939. gadā Flors pārceļas uz dzīvi Padomju Savienībā, bet 1942. gadā viņam tiek piešķirta PSRS pilsonība. Flors piedalās gandrīz visos pēckara PSRS šaha čempionātos, taču augstāku par 4. vietu viņam neizdodas ieņemt (1944. gadā,^[4]1948. gadā^[5]). Pēckara turnīros Flors bieži ātri vienojas par neizšķirtu, kas bija par iemeslu viņa spēlēs stila kritikai padomju presē.

No aktīva šahista Flors pamazām pārvēršas par atzītu žurnālistu, kas raksta par šahu populārajam izdevumam "Ogoņok". Lai gan Floram krievu valoda nebija dzimtā, viņa rakstu stils tiek atzīts par ļoti asprātīgu. Tāpat viņš ir daudzu starptautisko turnīru tiesnesis un 1963. gadā kļūst par starptautisko šaha arbitru. Tāpat 1950. gadā kā vienam no pirmajiem starptautiskā šaha federācija FIDE piešķir viņam starptautiskā lielmeistara nosaukumu. Līdz mūža beigām Flors uzstājas ar lekcijām un simultānspēles seansiem daudzās pilsētās.

• Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils olimpbase.org mājaslapā (Pasaules šaha olimpiāde) (angliski)